Vīns


Glāze sarkanvīna un glāze baltvīna

Vīns (latīņu: vinum) ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas. Tā etanola saturs nepārsniedz 20%.^[1]

Latvijas augļu un ogu ķīmisko sastāvu, kā arī vīna ražošanas tehnoloģiju viens no pirmajiem Latvijā pētījis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesors Pēteris Delle, kurš par to sarakstījis grāmatu „Augļu un ogu vīnu izgatavošana” (1914).^[2]

Sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alkohola saturs dabīgā ceļā iegūtos vīnos var sasniegt 16%^[3]. Vīnos daļēji pāriet augļu un ogu bioloģiski vērtīgās sastāvdaļas, piemēram, vitamīni, minerālvielas un organiskās skābes. Vīnu sastāvā ietilpst ogļhidrāti — glikoze un fruktoze.

Iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir daudz dažādu vīnu iedalīšanas veidu.^[2] Pēc ražošanas tehnoloģijas var izšķirt piecus vīna veidus:

Dabīgie sausie galda vīni, kas izraudzēti pilnībā. Pilnībā neizraudzētus vīnus sauc par pussausajiem vīniem, un tajos ir saglabājies lielāks cukura saturs (3—8%) un mazāks etanola saturs (11—13%).
Stiprinātie vīni, kam piejaukts etilspirta rektifikāts, palielinot etilspirta saturu līdz 13—20%. Cukura saturs stiprinātajiem vīniem var būt plašās robežās — no 3% līdz pat 35%. Pazīstamākie stiprinātie vīni — heress, madeira, kagors, muskats, tokajietis u.c.
Aromatizētie vīni, kam pievienotas augu, piemēram, vērmeļu vai raudeņu, uzlijas. Vispazīstamākais aromatizētais vīns ir vermuts, kam pievienotas vērmeļu uzlijas.
Dzirkstošie vīni, ko, pievienojot cukuru un īpašu raugu, atkārtoti raudzē hermētiski noslēgtās tvertnēs, vīnam pārsātinoties ar oglekļa dioksīdu. Visizplatītākais dzirkstošais vīns ir šampanietis, ko sīkāk iedala sausajā, pussausajā, pussaldajā un saldajā šampanietī. Šampaniešos var būt no 10,5 līdz 12,5% etāna un 3—10% cukura.
Gāzētie vīni, kas mākslīgi pārsātināti ar oglekļa dioksīdu. Izplatītākais gāzētais vīns ir sidrs, ko gatavo, raudzējot ābolu sulu. Sidrā var būt 5—7% etanola un 6% cukura.^[1]

Savukārt pēc krāsas vīnus iedala:

Sarkanvīnos, kam ir dažādas nokrāsas sarkana vai brūngani sarkanīga krāsa un ko raudzē no sašķaidītas vīnogu masas.
Gaišajos vīnos, kam ir tīra vai nedaudz iekrāsota vīnogu sulas krāsa un ko raudzē no spiednēs iegūtas vīnogu sulas.
Sārtajos jeb rozīgajos vīnos, kam daļu ogu raudzē kā sarkanvīnam, bet daļu kā gaišajiem vīniem.^[2]

Vīna ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīna ražošana pa valstīm 2007. gadā^[4]
Vieta	Valsts	Ražošana (tonnās)
1	Francija	4 711 600
2	Itālija	4 251 380
3	Spānija	3 645 000
4	ASV	2 300 000
5	Argentīna	1 550 000
6	Ķīna	1 450 000
7	Dienvidāfrika	1 050 000
8	Austrālija	961 972
9	Vācija	891 600
10	Čīle	827 746

Vīna eksportētājvalstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās vīna eksportētājvalstis ir Itālija, Francija un Spānija.

**10 lielākās vīna eksportētājvalstis 2005. gadā**^{[nepieciešama atsauce]}
Vieta	Valsts	1000 tonnu
1	Itālija	1552,10
2	Francija	1367,86
3	Spānija	1364,75
4	Austrālija	695,51
5	Čīle	422,42
6	Dienvidāfrika	349,28
7	ASV	345,92
8	Vācija	284,50
9	Moldova	254,18
10	Portugāle	251,47
Pasaule		7929,85

Vīna patēriņš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīna patēriņš uz vienu iedzīvotāju vislielākais ir Luksemburgā un Francijā. Šajās valstīs vidēji viens iedzīvotājs gada laikā izdzer attiecīgi 8,16 un 8,14 litrus vīna.^{[nepieciešama atsauce]} Trešajā vietā ir Portugāles iedzīvotāji, kas vidēji gada laikā izdzer 6,65 litrus vīna. Latvijā viens iedzīvotājs vidēji gada laikā izdzer 1,10 litrus vīna.